#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00007 Uniform title: āṣṭaprakaraṇa nādakārikā Main title: āṣṭaprakaraṇam nādakārikā Secondary title: ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ Author : rāmakaṇṭha Commentator : aghoraśiva Editor : kṛṣṇa śāstrī Description: E-text of the nādakārikā from the ratnatraya bhogakārikā nādakārikā mokṣakārikā paramokṣanirasakārikāḥ in the devakottai series. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: December 12, 2007 . Publisher : śivāgama siddhānta paripalana saṅgham Publication year : 1925 Publication city : Publication country : India #################################################### nādakārikā bhaṭṭa-rāmakaṇṭha-praṇītā aghoraśivācāryakṛtavyākhyāsahitā buddhyasmitāmanobhyo vidyāto rāgataḥ kalāyāśca | māyāpuṃśaktibhyo nādo'nyo dṛśyate dhvanibhyo'pi || 1 || nādātītaṃ śivaṃ natvā nādajñānaprasiddhaye | śrīrāmakaṇṭharacitāṃ vyākhyāsye nādakārikām || asmitā ahaṅkāraḥ | tataśca buddhyādīnāṃ māyāntānāṃ tattvānāṃ svakāryaireva siddheḥ kāryāntarahetutve ca pramāṇābhāvāt puruṣasya tacchakteścāvikāritvena vāksamavāyāyogād dhvanīnāṃ ca sthūlānāmutpattyapavargayogitvena kāraṇāntarāpekṣitvād apiśabdena tadudbhūtānāṃ varṇānāṃ ca kramabhāvitvenābhidhāyakatvānupapattestatkāraṇatvena nādo dṛśyate, pramāṇena niścīyata ityarthaḥ || 1 || tathā hi- śrotragrāhyā varṇā uccaritadhvaṃsinaḥ kramasthitayaḥ | aparasparopakārādaviśiṣṭā nārthavācakā yuktāḥ || 2 || nanu padānyeva tāvatprakṛtipratyayavibhāgenārthapratītikāraṇāni bhavantu, vākyame(va) vā viśiṣṭakriyākārākānvayaṃ (rakānvitaṃ) taddhetutvenāstu, ata āha- na ca varṇavyatiriktaṃ padamanyacchrūyate'tha vākyaṃ vā | padavākyaikadeśabhūtānāṃ varṇānāṃ kṣaṇavidhvaṃsitvena parasparopakārakatvābhāvasyoktatvāt, tadvyatiriktayośca padavākyayorbhedenādarśanānna tayorapyabhidhāyakatvamiti pratyakṣanirākṛtatvenānumānenāpi na tayoḥ sadbhāva ityāha - yaccākṣamiti niṣiddhaṃ tatsaditi niṣidhyate'nyato jñātum | etadevāśaṅkāpūrvakaṃ prapañcayati- gauriti nāmādipadaṃ śrotragrāhyaṃ sadasti cennaivam | na gakāraukāravisarjanīyabāhyaṃ yato'nyadatrāsti || 4 || nāmādītyādigrahaṇād raktetyādiviśeṣaṇapadam, gacchatītyādikriyāpadaṃ ca gṛhyate || 4 || tataśca- teṣāṃ yugapadabhāvāt paropalambhe na pūrvayorbhāvaḥ | prāptādvisarjanīyāt khurakambalalakṣaṇā na cidvyaktiḥ || 5 || cidvyaktirarthasaṃvidudayaḥ | kevalād visarjanīyāt sāsnādipratipattau aśvaḥ, puruṣaḥ ityādāvapi syāditi bhāvaḥ || 5 || nanvastu kevalād visarjanīyānnārthabuddhiḥ, pūrvavarṇajanitasaṃskārayuktāttu bhavedeva, yato varṇānāṃ kṣaṇavidhvaṃse'pi na tatsaṃskāranāśaḥ, kālāntare smṛtidarśanādityāśaṅkate- atha ced visarjanīyāt pūrvākṣarajātasaṃskṛtisahāyāt | iṣṭaiva vācyabuddhiraviśiṣṭād yā na saṃbhavati || 6 || pariharati- naitat saṃskārā api yairbuddhau pūrvamāhitāsteṣu | vijñānahetavaḥ syurna tato'rthe dhīḥ prakalpyate yena || 7 || saṃskārā hi yaireva pūrvānubhūtairarthairbuddhāvāropitāḥ, teṣveva ghaṭādiṣu smṛtihetavo dṛṣṭāḥ, nānanubhūteṣu ghaṭādiṣu | tato'trāpi yairvarṇaiste buddhāvāhitāsteṣveva jñānahetavo yuktāḥ, nārtha iti padasya vākyasya vā nārthapratipādakatvaṃ saṃbhavati | yadāhuḥ - saṃskārāḥ khalu yadvasturūpaprakhyāprabhāvitāḥ | vijñānahetavastatra tato'rthe dhīrna kalpyate || iti | smaryamāṇānubhūyamānavarṇasamūhātmakaṃ padamabhidhāyakamiti cet, tanna, smaryamāṇānāṃ pradīpānāmarthaprakāśakatvādarśanāt | nanūktavadvarṇānāmarthapratipādakatvāsaṃbhavāt tadanyathānupapattyā tadabhivyaṅgyo'nya evāvinirbhakto māyūrāṇḍarasavadanekavarṇāvabhāsakaḥkrama eva padātmā padavyatiriktaśca vākyasvabhāvaḥ samastasya jagato yugapatkrameṇa vā'rthapratītihetutvād vyāpako nityaśca sphoṭo'bhyupagantavyaḥ, yataḥ sa eva vyavahartṝṇāmarthaṃ sphuṭayatīti vaiyākaraṇāḥ | tadetannopapadyate, tathāhi - tatra yattāvaduktaṃ varṇavyatiriktaḥ sphoṭa iti, tadayuktam, na varṇavyatirekeṇa tasya sphoṭasya tadgrāhakayormadhye sthitirupapadyate | yataḥ sa hi varṇebhyo bhinno vā syādabhinno vā ? na tāvadbhinnaḥ, varṇavyatirekeṇa tasyopalabdhilakṣaṇaprāptasyānupalabdheḥ, śaśaviṣāṇāderiva | na cānumānāt sthitirupapadyate, tasya pratyakṣanirākṛtatvāt | na copalabdhiprāptatvaṃ tasyāsiddhamiti vaktavyam, jñāpakatvāt | kārako hīndriyādiḥ śaktyaivājñāto'pi kāryaṃ jānāti karoti, saṃskāravadbījādivacca | jñāpakasyākṣinikocāderiva jñāpakatvasyāsaṃbhavānnānumānādanavasthā | nājñāpakaśca sphoṭo'bhyupagantavyaḥ, akṣinikocādivadagrataḥ saṃbandhasyājñāpakatvāditi kathamasāvindriyādivadanupalabhyo vikalpayituṃ śakyate | yadā'bhinnaḥ, tadā varṇa eva sphoṭaḥ, na tu tebhyo bhedenāvasthita iti hastaḥ kara itivat sphoṭo varṇa iti samā śrutiḥ, ekārthābhidhānāt | tato na tadbhedādatrārthabhedaḥ | tena cārthabuddhirupapadyate | yadapyuktaṃ varṇavyaṅgya iti, tadapyayuktam, sphoṭo hi bahubhirvarṇairabhivyakto'rthapratītihetuḥ, syāt, ekaikena vā ? yadi bahubhirabhivyaṅgyaḥ, tadā teṣāmuccaritadhvaṃsitvena visarjanīyakāle gakāraukārābhāvānna visarjanīyamātrāt tadabhivyaktiriti pūrvokto doṣaḥ | atha pūrvasaṃskārasahito'ntyo varṇastadvyañjaka iṣyate, tatrāpi sa eva doṣa iti kena hetunā'tyantāprasiddhaḥ sphoṭaḥ kalpyate | atha dvitīyaḥ, gakārādinā gogavayagaganādisphoṭānāṃ bahūnāmabhivyaktito viśeṣābhāvādanekārthapratipattiprasaṅgaḥ | kiñca, vibhutve cāsyaikapuruṣoccāritairvarṇairabhivyaktimattve sati viśeṣābhāvād deśāntare'pi pramātṛṇāmarthapratipattiḥ syāt, tathā kālāntare'pi nityatvenādheyāviśeṣatvāt | na ca tathāpyucyate | tato na vibhūrnityo vā kaścidarthapratipādako yuktaḥ, nitarāmeva sphoṭa iti || 7 || prakārāntareṇa parābhiprāyamāha- tadbuddhyadhirohapadaṃ kramavṛttasya krameṇa vijñānam | vācakamiṣṭamaduṣṭaṃ hetuścet sthūlaśabdajātasya || 8 || vyaktaṃ hi tāvat khurakambalādilakṣaṇamarthaṃ buddhyā'dhyavasya tadanuguṇaṃ gaurityādipadaṃ cintayaivānusandhāya tataḥ sthūlaśabdaṃ prayuṅkte | tataśca buddhyadirohitapadabuddhyādhirūḍhagavādipadasahakṛtaṃ vivakṣitatattadgogavayādyarthakrameṇa tattadarthākāramutpadyamānaṃ tattatsthūlaśabdoccāraṇakāraṇaṃ tattadbuddhivṛttyātmakameva vijñānaṃ krameṇa vāsya gavāderarthasyāduṣṭamabhidhāyakamiṣyatāmiti || 8 || etadapi nirākaroti- astvitthaṃ vācakatā vācyebhyo naiva bhidyate yena | tadvastu niravaśeṣamaviśeṣeṇaiva buddhyupārohi || 9 || itthaṃ parāmarśajñānasyāntarasya vācakatā'stu | evaṃ sati vācyavācakayorabhedaḥ | ubhayorapi sāsnādirūpatvenaikakāraṇatvāt tatsāsnādirūpaṃ vastu niravaśeṣaṃ bāhyākāraviśeṣeṇa buddhyupārūḍhaṃ yataḥ || 9 || atra bhedamāśaṅkate- vācakataiva viśeṣo vācyāccet tadvimarśarūpatvāt | asya vimṛśyā vācyā bhedābhedairidaṃ ca sat kintu || 10 || ayamevāsya buddhyākārasya vācakasya vācyādvāhyākārād-viśeṣo yadvāhyākāraparāmarśarūpatvādvācakatvam | tataśca vācakaiḥ parāmarśajñānabhedairgavādilakṣaṇā bāhyākārabhedā vimṛśyamānā vācyā bhavantīti viśeṣaḥ | atrocyate- idaṃ ca sat kintviti || 10 || rūparasagandhaśabdādyarthā yenāvamṛśyatāṃ nītāḥ | so'ntaḥsaṃjalpātmā nādaḥ siddho na viṣayabhāvena || 11 || satyamastyevedaṃ vācyād bhinnamāntaraṃ vimarśātmakaṃ vijñānam | tattu nākāraṇamutpadyate, kādācitkatvāt | etaduktaṃ bhavati- viddhirhi tāvadvāhye cakṣurādinā viṣayīkṛta evārthe'dyavasāyinī dṛṣṭā, nāviṣayīkṛte, atiprasaṅgāt | tataścāntare buddhiḥ kenāpi viṣayīkṛta evārthe parāmarśaṃ karoti, anyathā sarvadā sarvārthaparāmarśaprasaṅgāt | tasmād rūparasādayo'rthā yena vaktṛbuddheḥ parāmṛśyatāṃ nītāḥ, sa evātra nādaḥ | antaḥ saṃjalpātmeti | āntaraḥ saṃjalpo bindvākārā''tmā kāryatvena vidyate yasya sa tādṛgvidhaḥ | tasyāpi parāmarśajñānasya kāraṇaṃ vācakatvena siddho na tu viṣayākāratayā pariṇataḥ sthūlaśabda iti | kathaṃ punarvaktṛgato nādaḥ pratipatturvācyabuddhiṃ janayatīti cet, taduccaritasthūlaśabdāabhivyaktaḥ pratipattṛgato nādastasyā'pi vācyabuddhiṃ janayatīti vakṣyati kārikopasaṃhāre || 11 || viṣayīkurvan sarvān śabdārthāneṣa vācako nānyaḥ | dṛṣṭaṃ sadapyasat tad yasmādetena sadā parāmṛṣṭam || 12 || taduktam - na so'sti pratyayo loke yaḥ śabdānugamādṛte | anuviddhamiha jñānaṃ sarvaṃ śabdena jāyate || (vā0 pa0 1|115) iti | kathaṃ punaḥ śrīmatparākhye - pūrvavarṇajasaṃskārayukto'ntyo'rṇo'bhidhāyakaḥ ityuktam, nādābhivyañjakatvenopacārādityadoṣaḥ || 12 || itthaṃ nādasya vācakatvaṃ prasādhya pūrvapratijñātaṃ buddhyādīnāṃ tatkāraṇatvamāha- buddhyākāro nāsmānna mano'haṅkārayoḥ kṛtiryena | tatkāryaśarīrendriyavikṛteḥ pṛthagevamavyaktam || 13 || yadetadvācakatvaṃ tadasmādevoktāt kāraṇānna buddhyākāra ityuktam | na ca mano'haṅkārayoḥ pṛthagbhūtam | evamavyaktamapi na vācakatveneṣṭamiti śeṣaḥ, tasya guṇakāraṇatvenaiva siddheḥ, kāryāntarahetutve ca pramāṇābhāvāditi || 13 || ayaṃ ca- avyaktatvānnādaḥ sūkṣmaḥ śabdastu vācakatvena | vākyapade pravibhinnaḥ padārthabuddherasaṅkaro yasmāt || 14 || yasmāt pratipattṛṣu padārthabuddherasaṅkaro dṛśyate, tasmāt pratipuruṣaṃ teṣu vākyeṣu padeṣu ca vācakatvena bhinnarūpo'yaṃ nādo'vyaktatvena sūkṣmaśabdavācyo vācakatvena sthūlaśabdavācya iti || 14 || itthaṃ nādasvarūpamuktvā tatkāraṇabhūtāṃ mahāmāyāṃ pratipādayitumāha- saṃvedyate na tadvaccāgopālāṅganādipaśuvṛndaiḥ | bālairbhinnā nādā utpattyapavargayoginastena || 15 || iha hi ekapuruṣavimarśakāle sarveṣāṃ tadudayādarśanāt parasparabhinnasvabhāvaiḥ paśvātmabhirhetubhūtaiḥ pratyavasthābhinnā eva nādāḥ saṃvedyante, padārthabuddhyanyathānupapattyā śāstrataścopalabhyante | yaduktam- āgopālāṅganā bālā mlecchāḥ prākṛtabhāṣiṇaḥ | antarjalagatāḥ sattvāste'pi nityaṃ, bruvanti te || iti | kimataḥ ? ityata āha- utpattyapavargeti | tena kāraṇena utpattivināśadharmitvaṃ kāryatvameṣāṃ siddhamityarthaḥ || 15 || tataścaiṣāṃ kāryatvenopādānakāraṇaṃ vācyam | tatsiddho nādaḥ paraḥ sumaṅgalā mālinī mahāmāyā || 16 || samanā'nāhatabinduraghoṣā vāg brahmakuṇḍalinītattvam | vidyākhyaṃ tattvamityuktaṃ taistaistadāgameṣvittham || 17 || parābhiprāyamanūdya dūṣayati- seyamavasthā kaiścit padavidbhirvarṇyate kriyāśakteḥ | iha punaranyaivoktā puruṣāsamavāyinī vāg yasmāt || 18 || yasmāt pratipuruṣasya vāksamavāyābhāvānnādādikrameṇa śabdotpādakatvaṃ na yuktam, pariṇāmitvaprasaṅgāt; tasmānnaiveyamatroktā || 18 || etadeva prapañcayati- avikāryatrātmoktastacchaktiścāpyato na yogyau tau | bahudhā sthātuṃ yadvā caitanyavinākṛtau vikāritvāt || 19 || tatpuṃśakterbhinno nādopādānakāraṇatvena | tasmāt pratipuruṣāttacchakteśca bhinnākuṇḍalinī nādakāraṇaṃ siddheti || 19 || yadyevaṃ māyaiva pariṇāminī nādopādānakāraṇamiṣyatām, ata āha- acidapi śuddhatvānmāyāto'pyanyā tadūrdhvagā kathitā || 20 || yaduktam - māyopari mahāmāyā (rau0 saṃ0 4|28) iti || 20 || āgamapramāṇasiddhā ceyaṃ śuddhādhvopādānabhūtā mahāmāyetyāha- śuddhaṃ vidyātattvaṃ vidyeśānāṃ ca bhogadaṃ bhuvanam | adhvanyuktaṃ cānyaiḥ sadāgamaiḥ śreyase ca taddhetuḥ || 21 || vāgbrahmaṇi niṣṇātaścidbrahmāpnoti yena kathayanti | yadāhuḥ- śabdabrahmaṇi niṣṇātaḥ paraṃ brahmādhigacchati (mai0 u0 6|22 ) iti || 21 || kiñca- siddhirmuktiśca parā nādajñānakriyā ca saphaleti || 22 || kathayantīti pūrvakriyānuṣaṅgaḥ || 22 || yadyevaṃ nādajñānādeva paramuktisiddheḥ kathaṃ dīkṣaiva mocinīti śrīmatsvāyaṃbhuvādāvuktam | jñānasyāpi dīkṣāṅgatvenaiva mokṣasādhanatvānna kevalasyeti vakṣyāmaḥ | api ca, sthūlasya pāśarūpasya māyīyasya śabdasya śivādiśuddhavastupratipādakatvāsaṃbhavāt śuddhasya mantratantrātmanaḥ śabdasya kāraṇatvenā'pyeṣā siddhetyāha- mantrādikāraṇatvād tataścāṅgārasthānīyeṣveṣu śabdeṣvabhivyaktā agnisthānīyāḥ sūkṣmā mantraśabdāḥ kāryakarā bhavantītyuktaṃ śrīmanmataṅgādau | tataścāyaṃ tatkāryabhūtaḥ prāgukto nādaḥ - vidyārāgādikañcukād bhinnam | tatkāryamabhiṣvaṅgād dṛkkriyayormīlanācca bhinnaṃ yat || 23 || rāgavidyākalānāṃ svakāryaireva siddheḥ kāryāntarahetutve pramāṇābhāvāt, aneka tattvaparikalpanābhāvaprasaṅgācca || 23 || sa mahāmāyājanyo nādaḥ paramārthavācako yuktaḥ | yena sthūlaṃ śabdaṃ mantraṃ tantrātmakaṃ pravartate vāpi || 24 || sthūlasya tu tadabhivyañjakatvād vācakatvamityuktam || 24 || etadevopasaṃharannāha- sā pratipuruṣaṃ bhinnā vākśaktirvācikā sthiteti tataḥ | vācakajātaṃ nirmāyāntaratastad vyanakti bāhye'pi || 25 || sthūlaiḥ śabdairvyaktāḥ sūkṣmā nādātmakāstato dhvanayaḥ | vācyavibhinnāṃ buddhiṃ kurvanto vardhayanti janayātrām || 26 || anenaiva ca krameṇa mantrāḥ śabdā api śivāderarthasyābhidhāyakā bhavantītyuktam || 25 -26 || iti nādasiddhimenāmakarot śrībhaṭṭarāmakaṇṭho'tra | nārāyaṇakaṇṭhasutaḥ kāśmīre vṛttapañcaviṃśatyā || 27 || śrīmadghoraśivācāryajanyayā'parasaṃjñayā | vyākhyātā nādasiddhiśca prārthitena guruttamaiḥ || ########### END OF FILE #######